Mehāniskās vibrācijas iedala: ļoti zemu frekvenču (0-1 Hz), zemfrekvenču (1-16 Hz),
vidēju frekvenču (16-63 Hz) un augstfrekvenču (63-1000 Hz). Cilvēks spēj uztvert vibrācijas līdz
8 kHz. Vibrāciju ierobežojumi ir noteikti Latvijas likumdošanā, ierobežojums ir atkarīgs no
diennakts laika un telpas veida. Piemēram, dzīvojamās telpās dienas laikā izvērstais vibrāciju
paātrinājums nedrīkst pārsniegt 7 m/s 2 , bet nakts laikā 4 m/s 2 .
(https://m.likumi.lv/doc.php?id=76656)
Vibrācijas rada dažāda veida transports, būvniecības un rūpniecības tehnika, tātad lielu
ceļu, sliežu, būvlaukumu un rūpnīcu tuvumā ir lielāks risks saskarties ar vibrāciju. Vibrāciju
uztverošie centri atrodas vidussmadzenēs. Ilgstošas vibrācijas ietekmē, mainās blakus esošo
asinsvadu tonuss, temperatūras un sāpju jušanas centru darbība.
Ja ķermeni iesvārsta līdz 16 reizēm 1 sekundes laikā, šādas vibrācijas izraisa orgānu
pārvietošanos un vestibulārā aparāta reakciju, var reibt galva, rasties slikta dūša, vemšana. Ja
kāda ķermeņa daļa, piemēram, rokas, ir ilgstoši pakļauta vidēju un augstu frekvenču vibrācijas
iedarbībai, var rasties vibrācijas sindroms. Šā sindroma sekas ir nopietnas un iedalāmas piecās
kategorijās: asinsrites traucējumi, kaulu un locītavu bojājumi, nervu sistēmas darbības
traucējumi, izmaiņas muskuļos, citi vispārēji traucējumi.
Vibrācija, ko rada celtniecības darbi, potenciāli var bojāt arī konstrukcijas. Bojājumi var
būt šādi: grīdas flīžu, pamatu, kolonnu, siju un sienu plaisāšana vai kosmētiski arhitektoniski
bojājumi – ieplaisājis apmetums, dakstiņi u. tml.