Cilvēka veselībai nekaitīgs trokšņa līmenis dienā ir līdz 35 dB un naktī līdz 30 dB. Eiropas Savienībā veikti pētījumi liecina, ka gandrīz puse ES iedzīvotāju dzīvo akustiskā diskomfortā jeb lielāka trokšņa apstākļos.
Dažādi trokšņi, piemēram, pilsētas troksnis, koncerti, atrašanās būvlaukumā, lidostas tuvumā, var radīt īslaicīgus dzirdes traucējumus, džinkstēšanu ausīs. Tie lielākoties pāriet, ja saskare ar pārmērīgiem trokšņiem nav regulāra, taču var kļūt paliekoši liela un ilgstoša akustiskā
diskomforta apstākļos.
Trokšņa kaitīgā iedarbība uzkrājas un tai var būt nopietnas sekas, tādēļ ir sevišķi svarīgi
regulēt trokšņa līmeni dzīvojamā un darba vidē. Pārmērīgs troksnis ietekmē cilvēku
komunikācijas spējas. Pat īslaicīgs fona troksnis apgrūtina koncentrēšanos un rada drošības riskus (piemēram, trauksmes signāli var netikt sadzirdēti), bet ilgstoša saskare rada paliekošas komunikācijas grūtības. Jau vieglas pakāpes dzirdes traucējumi neļauj cilvēkam pilnībā uztvert sarunas jēgu.
Miega traucējumus var radīt ne tikai troksnis, kuram ir pakļauts cilvēks nakts laikā, bet
arī ikdienas trokšņi, jo tie paaugstina stresa līmeni. Pieaug sirds-asinsvadu sistēmas un citu psihofizioloģisko funkciju traucējumu risks, samazinās cilvēka darbaspējas u. tml.
Bērni, kuri pakļauti ilgstošai trokšņa iedarbībai, sliktāk izpilda lasītprasmes testus,
samazinās viņu spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās kļūdu novērtēšanas spēja un motivācija, pieaug stress, agresija un bezpalīdzības sajūta.