Visbiežāk sastopamās sekas ir gan tieši, gan novēloti bioloģiskie efekti, kas ietver redzes pasliktināšanos (pat zaudēšanu), īslaicīgu vai nepārejošu sterilitāti, vēzi un kaitīgus ģenētiskus efektus.
Gamma (γ) starojuma augstās enerģijas dēļ tas ir kaitīgs visiem dzīvajiem organismiem. Tas ir sastopams vidē mums apkārt, piemēram, kā kosmiskais, Saules starojums, no kura daļēji aizsargā atmosfēra. Daļu gamma starojuma rada zemes garozā esošie ieži. Cilvēkam droša jonizējošā starojuma (gamma stari, alfa stari, beta stari un rentgena stari) deva ir 3,4 mSv/gadā. Zemākās sliekšņa devas pie akūtas visa ķermeņa ekspozīcijas ir robežās no 0,1 SV līdz 0,5 Sv, kas rada īslaicīgas, tikai ārstam konstatējamas izmaiņas asins ainā. Tad var rasties īslaicīgi ādas bojājumi vai akūts radiācijas sindroms. Pēc mātes apstarošanas ar sliekšņa vērtību 100 mSv var rasties embrija attīstības traucējumi. Visjutīgākie pret gamma starojumu ir asinsrades orgāni, kuņģa-zarnu trakta un elpceļu gļotāda, iekšējās sekrēcijas dziedzeri un embrionālie audi. Visbiežāk sastopamās sekas ir gan tieši, gan novēloti bioloģiskie efekti, kas ietver redzes pasliktināšanos (pat zaudēšanu), īslaicīgu vai nepārejošu sterilitāti, vēzi un kaitīgus ģenētiskus efektus. Ja cilvēks ilgstoši pakļauts gamma starojumam, tad organisma šūnas vairs nespēj pilnīgi atjaunoties un tāpēc var ģenētiski mainīties izraisot mutācijas nākamajās paaudzēs. Ja cilvēks pakļauts zemam vai vidējam gamma starojumam, tad traucējumi var parādīties mēnešu vai gadu laikā, piemēram, starp starojuma iedarbību un leikēmiju ir 2 gadi, bet audzējiem – 5 gadi. Saņemot lielu devu gamma starojuma, rezultāts var būt arī letāls.
Alfa starojums izraisa tādas saslimšanas kā plaušu un kuņģa vēzi, redzes un dzimumsistēmas traucējumus (impotenci, neauglību, kataraktu).
Par alfa starojumu sauc rādija pussabrukšanas produktu (hēlija kodolus). Rādijs atrodas augsnes un iežu sastāvā, tātad arī dažādos būvmateriālos un apbūvējamā zemē. Radonu (rādiju, no kura sāk atdalīties hēlija kodoli) un alfa daļiņas var atklāt tikai ar speciālu mēraparatūru. Šobrīd par maksimāli pieļaujamo normu telpu gaisā ir uzskatāmi 100 Bq/m 3 (bekerels kubikmetrā). Alfa daļiņas ķermenī var nonākt caur vaļēju brūci, tās var ieelpot vai norīt, tad tās savu enerģiju izdala apkārtējās šūnās, kas var radīt nopietnus veselības traucējumus. Alfa starojums izraisa tādas saslimšanas kā plaušu un kuņģa vēzi, redzes un dzimumsistēmas traucējumus (impotenci, neauglību, kataraktu). Arī Dauna sindroma attīstīšanās pēcnācējos ir saistīta ar šo starojumu. Ilgstoša alfa starojuma ietekme mazina cilvēka mūža ilgumu. Pašlaik ir palielināta Saules aktivitāte un radona izplūde no zemes dzīlēm pieaug, tāpēc palielinās saslimstība ar plaušu vēzi. Visefektīvākais veids, kā pasargāt savu mājokli no radona, ir pirms būvdarbu sākuma pārbaudīt gruntsgabalu un noteikt vietu, kur radona izplūdums no zemes nepārsniedz pieļaujamo normu.
Pēc īslaicīgas, bet intensīvas saskares ar beta starojumu sekas var parādīties intervālā no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Biežākās sekas ir akūts nelabums, vemšana un reiboņi.
Beta (β) starojums ir negatīvu daļiņu (elektronu) plūsma, kas tiek izstarota, sadaloties radioaktīviem ķīmiskajiem elementiem. Tā kā beta starojuma enerģija ir ļoti augsta, tiek regulēta pieļaujamā gada norma visiem jonizējošajiem starojumiem (alfa, beta un gamma), tā ir 20 mSv. Beta starojumam cilvēks var būt pakļauts gan no mākslīgi radītiem, gan dabiskiem starojuma avotiem, abos gadījumos tas ir vienlīdz bīstami. Beta starojums var iespiesties dziļi cilvēka organismā, traucējot šūnu funkcijas. Īpaši bīstams tas ir grūtniecēm, jo var rasties neatgriezeniskas un nopietnas izmaiņas embrija šūnās. Tādēļ grūtniecēm netiek veikts rentgens, jo šāda izmeklējuma laikā pacients tiek pakļauts nelielai beta starojuma ietekmei. Pēc īslaicīgas, bet intensīvas saskares ar beta starojumu sekas var parādīties intervālā no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Biežākās sekas ir akūts nelabums, vemšana un reiboņi. Pastāv arī novēloti simptomi, kuri parādās vairākus mēnešus pēc saskares ar beta starojumu, arī tie saistās ar izmaiņām šūnu līmenī, un ievērojami palielinās risks saslimt ar vēzi. Beta starotāji ir visbīstamākie, ja tiek ieelpoti vai norīti.